ANASTASIA POTAPOVA: «GALVENAIS - TURPINĀT STRĀDĀT»
ANASTASIA POTAPOVA: «GALVENAIS - TURPINĀT STRĀDĀT»

- Pagājušajā nedēļā jūs uzvarējat dubultspēles turnīru Šveicē, šonedēļ aizgājāt līdz pusfinālam. Kā jūs izturējāt šis saspringstas divas nedēļas?

- Jutos pozitīvi, jo bija labas divas nedēļas. Protams, esmu nogurusi, tomēr tagad man būs divas nedēļas, lai mazliet atpūsties, atgūt spēkus pirms izlidošanas uz amerikāņu sēriju.

- Kā jūs paši varat novērtet šodienas rezultātu? Jo iekļūt pusfinālā ir laba panākums?

- Es arī neteicu, ka tas ir slikts rezultāts, vai ka es šodien slikti spēlēju. Mačs bija spēcīgs no abām pusēm. Nastja (Sevastova) šodien bija labāka, es tam piekritu. Viņa forši nospēlēja.

- Jūs ne tik sen sākat sadarboties ar Jenu Hjuzu. Pie ka jūs tagad strādājat, ko jau paspējat izvilkt no sadarbošanās ar viņu?

- Man patīk tas fakts, ka vins ir sava darba profesionāls. Man viņš arī to māca. Tennis - tas nav tikai tas, ko Tu dari kortā, bet arī tas, kas notiek aiz viņa. Mēs strādājam, principa, uz visa, vairāk uz detaļām.

- Jūsu treneris atnāca uz public talk, tur viņam jautāja par ieteikumiem vai citātu , ko viņš jums vislaik atkārto. Viņš teica, ka tas ir "Sirds, prāts, kājas"...

- Jā. Mums ir daudz dažādu citātu, kas var man palīdzēt, un mazliet uzmundrināt. Viņš zin ko un kad pateikt.

- Jūs pagašgad piedalījāties Moscow River Cup, kā jums šeit: korti, organizācija, atmosfēra?

- Godīgi sakot, sajūta, ka visu, kas bija Maskavā, kopēja un ielika šeit, Jūrmalā.

- Un kā? Iznāca?

- Jā! Ļoti lieliski, skaista vieta, mežā. Tomēr ir odi, bet tas nekas! (smejās) Man ir ar ko salīdzināt, es spēlēju International turnīrus, ja salīdzināt organizāciju šeit un tur... šeit ir pilnīgi tāda sajūta, ka Tu spēle uz "Liela kausa" turnīra. Viss ir augstāka līmeņā: virtuve, apsardze, treniņi, transports, organizācijas detaļas.

- Jau izgājāt uz pludmali? Spēlētāju ballīte bija pie jūras, bet var būt bijāt atsevišķi?

- Ballīte bija liti skaista, bet diemžēl es agri aizbraucu, jo nesen atlidoju, negulēju visu nakti, tāpēc biju tur ap stundu. Mači sākas vēlu, no rīta vēl var aiziet un izdzert kafiju blakus viesnīcai, jo mēs dzīvojam centrā, bet pastaigāties vēl neiznāca. Rīt gribu iziet pie jūras, man jau ieteica vietu.

- Kādus mērķus jūs un jūsu komanda liekat sev priekšā?

- Mērķi ir gan pie reitinga, gan pie spēles. Bet galvenais uzdevums - palikt bez traumām, lai būtu reāli sasniegt tos mērķus, bet tā... - parasti strādāt, nekoncentrējoties uz kādam konkrētam pozīcijām. Patiesība, tas viss ir lieks, ja strādāsi, tad arī būs pozīcijas. Stulbi tikai sēdēt un hipnotizēt kādu vietu pasaules rangā, kādu Tu vēlies. Es to nekad nedarīju, un nedarīšu, es esmu no tiem, kas sasniedz visu ar "sviedriem, asinīm un asarām". Tā arī uzvara pēc tam ir saldāka. Mērķi ir, un notīriet man, zemus mērķus neviens neliek, un es pēc būtības esmu maksimāliste, bet galvenais - veselība un turpināt strādāt.