ANASTASIJA SEVASTOVA: "MĀJĀS GRIBAS PARĀDĪT SUPERTENISU"
- Apsveicu ar uzvaru! Kāpēc sanāca tik saspringts pirmais sets? Jūs ilgi nevarējāt ieservēties, visu laiku atlaidāt pretiniecei, un pēc tam vajadzēja to nodzīt.

- Man liekas viņa labi spēlēja pirmo setu - labi sāka, maz kļūdījās. Mani dropšoti nestrādāja tik labi. Viņa spēle tenisu pretiniekam neērtā veidā, tāpēc bija grūti sākt spēlēt -viņa neļāva to izdarīt.

- Saglabāji 12 no 16 breikiem. Otrajā setā saguri, kā saglābi spēli?

- Es spēlēju agresīvāk - man tas pirmais sets radīja pārliecību, ka tā būs labāk. Nospēlēju labi taibreiku, un sapratu, ka arī otrajā setā jāspēlē agresīvi, un nedot viņai spēlēt savu spēli. Tad arī sanāca tas pirmais breiks, tad aizgāja serves un sanāca arī labāk nospēlēt savas serves otrajā setā.

- Biji nervoza pirmajā setā, kad sešas reizes nobreikoji?

- Protams, ka biju nervoza (smejas) .To varēja redzēt, ka pirmais sets bija nervozs, bet beigās es samierinājos ar to, kā es spēlēju. Pēc tam jau nospēlēju labāk. Jāatzīst, ka nav viegli spēlēt pret tādu spēlētāju – viņa nedod nekādu ritmu. Tad viņa spēlē augstu, tad spēlē ātras bumbas. Viņa arī diezgan daudz vinnē ar dropšotiem. Tam es nebiju gatava. Vajadzēja laiku, lai pierastu pie tā, kā viņa spēlē.

- Otrajā setā, kad bija 3-0, jau juti, ka uzvarēsi?

- Es arī iepriekš ar viņu spēlēju un otrajā setā biju vadībā, tāpēc zināju, ka viņa var mani nobreikot. To varēja redzēt arī pirmajā setā. Vajadzēja vienkārši agresīvi spēlēt līdz galam. To es arī izdarīju.

- Priekšā divas svarīgākās spēles. Būs iespēja atpūsties?

- Es jūtos labi, un arī fiziskās problēmas tiek kontrolētas. Es priecājos, ka esmu pusfinālā – tagad tikai jāgatavojas nākamajai spēlei.

- Ko tu vari pastāstīt par skatītājiem šajā turnīrā, jo tomēr pirmo reizi šāds turnīrs notiek Latvijā. Varbūt vari pastāstīt, kā tad ir spēlēt "ar muguru" uz šiem māla kortiem?

- Forši spēlēt mājās. Skatītāji nāk, varētu pat būt mazliet vairāk. Es jūtu to, ka ir atbalsts. Protams, ka esmu nervoza, bet tā būs vienmēr. Skatītāji tādā gadījumā palīdz vissvarīgākajos brīžos nospēlēt.

- Vai čempionāts jūsu valstī ir svarīgs jums un bērniem, kas atnāk paskatīties tenisu? Kad jūs bijāt bērns, vai jums bija kāds turnīrs, kurā jūs piedalījāties un lepojāties ar to?

- Jā, mums Liepājā dažreiz notika Davis Cup, superturnīrs un festivāls. Mēs tur bijām "ballboys" un "ballgirls". Mums nebija tik liela turnīra - Davis Cup priekš mums bija liela lieta, un ,protams, tas ir svarīgi visiem un visur. Tas ir svarīgi gan Krievijā, gan Latvijā, gan Francijā. Mums pirmo reizi ir tāds turnīrs, un ir labi, ka cilvēki to redz, skatās un interesējās par tenisu. Mums ir svarīgi, lai jauni bērni sāktu spēlēt tenisu, lai viņi varētu turpināt pēc mums.

- Tev arī šī ir pirmā pieredze šādā turnīrā Latvijā. Vai tas kaut kā ir pamainījis tavu pirms spēļu rutīnu?

- Atšķirību nav. Jā, turnīrs ir mājās, bet viss, ko es daru – es daru arī citos turnīros. Protams, ir jābrauc no Rīgas 40 minūtes, tāpēc jāņem vērā satiksme, bet rutīna ir katrā turnīrā. Rutīna var būt mazliet savādāka, bet viss lielākoties ir tas pats. Spēle ir spēle.

- Vai Jūs jūtaties gatava tam, ka jums vajag paradīt sevi uz 150%, lai piepildītu līdzjutēju cerības?

- Manuprāt ar 150% ir par daudz. Ar 100% pietiks. Protams, gribas spēlēt izcilu tenisu un uzvarēt, parādīt savu labāko spēli mājās. Dažiem tas neizdodas, dažiem izdodas labāk, bet tas ir patiešām grūti. Pagaidām man sanāk. Redzēsim, kā būs rīt - kā es jutīšos, kāda būs spēles pretiniece.